Kādu brīdi esmu jau atpakaļ no tālās Vāczemes, un tagad šķiet es varētu veidot vēl vienu blogu, kurā aprakstītu “dīvainās Latvijas parādības” 
Pēc kāda laika nodzīvošanas svešatnē patiešām ir lietas, kas liekas stipri jocīgas.
O.k., daudzi cilvēki runā latviski – tā tam patiešām vajadzētu būt un pirmajās pāris dienās pie tā patiešām var atkal pierast. Bet kāpēc cilvēki nesveicinās? Nekur un nekad? Var jau būt, ka vācieši nedaudz pārspīlē ar pieklājības jautājumiem, bet tomēr - vai tad tik grūti ir pateikt “sveiki”, “labdien” un “visu labu”?
Tā nu – tikai pieraduma pēc - es sveicinu visus. Pasveicinu, un tad attopos, ka Latvijā taču tā neviens nedara! Tā nu jau apmēram nedēļu sveicinu visas pārdevējas, no kurām dažas īgni atbild, dažas apjūk, klusē un skatās, kā uz jocīgu. Sveicinu kiosku tantes, bet vissmieklīgākais – dažas reizes esmu pasveicinājusi arī konduktorus. Pasveicinu un attopos – ārprāts – TĀ, patiešām neviens, taču nedara!
Bet kāpēc ne?
Un apmūlsums konduktoru sejās, kas redzams pēc pavisam parasta “sveiki” vai “labdien” ir diezgan unikāls!
15 atbildes so far ↓
onkulis.com // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 8:48 |
labdien!
E13m3nT // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 9:33 |
Nezinu, shitaa sveicinaashanaas mani noveda liidz aarpraatam kad biju USA!!! Man tieshaam vienreiz neiztureeja nervi un pateicu tam paardeveejam visu ko domaaju…
E13m3nT // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 9:34 |
Aaaa, jaa…Labdien!
msmarii // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 10:01 |
Ļoti labi tevi saprotu… Tās ir gandrīz mokas atgriezties atpakaļ, bet ar laiku pierod.
raim2s // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 10:02 |
Labdien!
Ar manu māsu tas pats, atbrauc ciemos no Vācijas un brīnās, kad uz viņas sveicienu veikalā (vai jebkurā citā sabiedriskā vietā) lielākoties pat neatbild.
es zane // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 10:33 |
msmarii: jā, tiešām izrādījās, ka iejusties atgriežoties ir grūtāk, nekā iejusties aizbraucot!
E13m3nT: es tev pilnīgi piekrītu! Esot tur – Vācijā – tā sveicināšanās arī man likās pilnīgs ārprāts – pārspīlējums un nevajadzīga formalitāte. Bet izrādījās, ka pierod – ai, kā pierod. Un tikai atgriežoties atpakļ sapratu, ka bija taču forši. Cilvēki sasveicnās un pasmaida!
E13m3nT // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 10:45 |
Es laikam nepaspeeju pierast pa tiem nieka 2viem meeneshiem ko tur pavadiiju…vismaz bija vieglaak atgriesties te
Ainars // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 12:52 |
Nu, jā pie mums jau viss ir slikti…
Tās ir vienkārši kultūras atšķirības. Un tas nav ne labi, ne slikti.
Atceros, tas bija sen……, ļoti sen. Bijām aizbraukuši pie ezera atpūsties un atbrauca radu kompānija no Rīgas. Pienāca man klāt viens nepazīstams no tās brandžas manā vecumā(neatceros vai es jau gāju skolā vai ne) un saka man “Kā iet?” Neatceros ko un vai atbildēju. Atceros, ka bija šoks, jo viņu nepazinu un kādam no lielajiem Rīgas radiem vaicāju, kā tas puika mani pazīst. Viņš atbildēja, ka viņš vienkārši tāpat uzjautājis:) Bet kā viņš var prasīt, kā man iet, ja viņš mani nepazīst???:)
Tepat Latvijā.
Atceros to pat pēc vairākiem gadudesmitiem
Kultūras atšķirības!
Neticu, ka visi ir tik izbrīnīti un nesaprotoši. Pamēģini pasveicināt ar smaidu.
Ar konduktoriem ir vienkārši, pirmā doma viņiem : “Vai mēs esam pazīstami” Noteikti, gluži kā man bērnībā:)))
es zane // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 13:46 |
Ainar: tev pilnīga taisnība, ir cilvēki, kuri uz manu smaidu un labdien, atbildēja ar to pašu, taču tādu ir ļoti maz salīdzinot ar pārējiem. Un, jā, tās ir kultūras atšķirības – par to jau šis stāsts. Par to, ka Rīgā cilvēki apjūk un lielākoties neatsveicina. Par to, ka varbūt vajadzētu dzīvot savādak. Bet varbūt arī nevajadzētu.
Ainars // Trešdiena, 1. Augusts, plkst. 17:58 |
Nepazīstamu cilvēku sveicināšana ir tikai formalitāte – labvēlīgas attieksmes demonstrēšana.
Vai tas ir slikti/labi, ka neatsveicina? Nezinu, nav pieņemts sveicināt un viss.
Attieksmi var demonstrēt dažādi. Kopīgi pasmejoties par kādu jocīgu notikumu, par pēkšni sākušos lietusgāzi u.t.t. Pajokot ar nogurušām lielveikala kasierēm. Satiksmē (neraugoties uz tiem, kuriem jāsteidzas vairāk par citiem un tamlīdzīgiem), tomēr situācija uzlabojas, bieži vien darbojas rāvējslēdzēja princips, arī gājēji tiek palaisti uz pārejām biežāk. Vismaz rodas tāda sajūta.
Sabiedrību var mainīt tikai caur sevi. Ja Tu vēlies, lai visi sasveicinātos, tad tev jāturpina sveicināt. Varbūt izdosies.
Amerikā (neesmu bijis ) cilvēki smaidot un ir pat tāds termins “american smile”. Vai tam ir pozitīva nozīme, ja šim smaidam nav pilnīgi nekāda seguma, bez sirsnības, tāda formāla labvēlības demonstrēšana, jo tā ir pieņemts un tas ir izdevīgi (piem.,veikalā). Nezinu, ir iemesls padomāt:)
ulzha // Piektdiena, 10. Augusts, plkst. 20:01 |
He, jā, vismaz Kanādā bija tā, ka pat nepārprotami caurskrejot visnotaļ tuneļa tipa veikalam pārdevēji no aizletes sveicinās un runājas.
Berlīnē likās pilnīgi saprātīgs vidusceļš. Patīk, ka metro cilvēks pretimsēdošajam uzsmaida.
andzins // Pirmdiena, 24. Septembris, plkst. 14:11 |
Patiesībā jau sveicināšanās ir pavisam normāla lieta, tikai mēs to esam sākuši uztvert kā uzbāzšanos.. tāpēc jau tā stīvi sanāk.. No rīta sliktā garastāvoklī nesu miskasti un satieku kaimiņu, kurš tik pat drūms mani sveicina… Kuram palika labāk? Nevienam.. Ja tas kļūst nepatīkami, kāpēc to darīt? Savukārt, ja visi staigātu apkārt ar dzīvi apmierināti, tad tas viss notiktu pats par sevi un dabīgi..
Starp citu, nemaz nav jābrauc uz ASV, tepat Latvijā mazākiem lauku nostūriem braucot cauri var satikt smaidīgus bērnus, kuri sveicina! Un nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tā ir labvēlīgas attieksmes paušana! Es tā domāju…
vispār // Ceturtdiena, 23. Oktobris, plkst. 13:03 |
baigie meli sarakstīti! Piekrītu augstāk stāvošiem komentāriem. Laukos ne tikai pasveicina, bet arī parunājās. Veikalos 99% pārdevēju tevi sveicina. Darbā arī sveicina 80%. Vācijā nemanīju nekādu atšķirību. Tikai mazāk uz tevi skatās, ja tu atrodies ne tajā sociālajā vidē. Uz ielas arī Rīgā runājās un VAR parunāt ar svešiem cilvēkiem. Drīzāk, kāpēc tā nenotiek jo pati nevēlies uzsākt iniciatīvu. Kāpēc tu to nedari? Var runāt ar svešiniekiem parkā, tramvajā, vilcienā. Tipiskākais kur kāds uzņemsies iniciatīvu: Laukos masu pasākumos noteikti kāds vīrs ap 40 gadiem izteiksies visiem dzirdāmus komentārus un būs labdabīgi noskaņots parunāties! Man riebjas, ka citus ceļ saulītē un noliek latviešus. Man te liekas tīri Ok tas pats, kas visur plašajā pasaulē ar savām izteiktām iezīmēm. Man tracinātu mūžīgā vēlme runāties. Un galu galā vide tev apkārt tāda, kādu pati veido. Vācu laipnība ar nav tik primitīva un ideāla kā apraksti.
vispār // Ceturtdiena, 23. Oktobris, plkst. 13:05 |
to ulža;: LV arī uzsmaida tramvajos. tikai grūtāk to izdarīt (vieglāk busā). Un vēl jāsalīdzina kontingents kāds ar to brauc un tā problēmu slogs.
ansiss // Sestdiena, 6. Decembris, plkst. 12:45 |
kads sakars google ar veja gjeneratoriem?