Stereotips

Esmu nonākusi līdz kārtējam stereotipam, kurš pārmaiņas labad ir izrādījies pilnībā patiess! Ārzemniekiem un tai skaita vācieši ir ārkrārtīgi dīvaina izpratne par labu tusiņu (pasākumu). Pilībā izdevies vakars aprobežojas ar atrašanos, kādā lielam cilvēku skaitam pārāk mazā telpā, milzīgu troksni (tādu kurā nevar dzirdēt mūziku, kas it kā skanot) un alkohola lietošanu. Un pēc šāda vakara, kur esi mēģinājis iekliegt otram ausī savu sakāmo, viņi parasti dodas uz klubu. Bet diemžēl tas ne ar ko īpaši daudz neatšķiras – deju grīd ir tik maza, ka visi cilvēki stāv viens otram tuvu piespiedušies, iedzer un runājas – atkal mēģinot pārkliegt mūziku, kuru pārmaiņas pēc var dzirdēt! Bet nākošā rītā viņi satiekoties priecājas par labi pavadīto vakaru – nakti.

Pēc dažu šādu pasākumu apmeklēšanas bijām pilnībā atmetušas domu par foršu padejošanu un dejošanu vispār. Pieminēšanas vērts ir arī 1. maija sagaidīšanas pasākums pie upes, uz kuru aizejot, patiešām likās, ka esam nonākušas ļaunākajos murgos. Cilvēku ārprātīgi daudz, visi jaunieši piedzērušies un ātrā palīdzība kādu aiznes uz nestuvēm.

Tomēr, kas meklē, tas arī atrod!!! Pavisam nesen bijām uz klubu ‘La Habana’ – un tik forši dejojama mūzika, vieta un patīkama atmosfēra – bija patiešam parsteigums! Tiesa gan klubs atrodas stacijas ēkā, un ir dzirdēts arī tads teikusm, kā ‘I’ve always wondered who are the strange people who go there!?’ Bet tas jau netraucē, vai ne?

Tā, patiesi priecājamies par jauko vietu un taisāmies to apmeklēt vēl un vēl!