Kur paliek “Labdien”?

Kādu brīdi esmu jau atpakaļ no tālās Vāczemes, un tagad šķiet es varētu veidot vēl vienu blogu, kurā aprakstītu “dīvainās Latvijas parādības”

Pēc kāda laika nodzīvošanas svešatnē patiešām ir lietas, kas liekas stipri jocīgas.

O.k., daudzi cilvēki runā latviski – tā tam patiešām vajadzētu būt un pirmajās pāris dienās pie tā patiešām var atkal pierast. Bet kāpēc cilvēki nesveicinās? Nekur un nekad? Var jau būt, ka vācieši nedaudz pārspīlē ar pieklājības jautājumiem, bet tomēr - vai tad tik grūti ir pateikt “sveiki”, “labdien”  un “visu labu”?

Tā nu – tikai pieraduma pēc - es sveicinu visus. Pasveicinu, un tad attopos, ka Latvijā taču tā neviens nedara! Tā nu jau apmēram nedēļu sveicinu visas pārdevējas, no kurām dažas īgni atbild, dažas apjūk, klusē un skatās, kā uz jocīgu. Sveicinu kiosku tantes, bet vissmieklīgākais – dažas reizes esmu pasveicinājusi arī konduktorus. Pasveicinu un attopos – ārprāts – TĀ, patiešām neviens, taču nedara!

Bet kāpēc ne?

Un apmūlsums konduktoru sejās, kas redzams pēc pavisam parasta “sveiki” vai “labdien” ir diezgan unikāls!

Hamburg – Liepaya

Kādus tik jaunumus neizdodas uzzināt!!!

Izrādās AirBaltic jau kādu laiku (apm. mēnesi) lido no Hamburgas uz Liepāju! Var jau būt, ka Latvijā tas vairs nav jaunums, bet es te svešumā esot, par to neko nezināju! Man patiešām liekas, ka tas ir vienkārši fantastiski!

Kad man vācu valodā stāstīja, ka esot no Hamburgas lidojuši uz Liepāju – man likās, ka es laikam kaut ko nesaprotu! Nomainījām valodu uz angļu – un patiešām – izradās jauns lidojums!

Vēl vairāk cilvēkiem iespēja nonākt Latvijā un apskatīt, kā tad, tur pie mums izskatās!   Pie tam lidojums nemaz nav dārgs – turp & atpakaļ var aizlidot pa 50 eiro!

Hamburgas strūklakas

tad nu beidzot mans mīļākais fotogrāfs (www.onkulis.com) ir uzrakstījis par Hamburgas strūklakām! Tā ir vieta, kas Hamburgā noteikti jāredz, bet parsteidzošā kārtā pat liela daļa ‘vietējo’ par šo pasākumu neko nezina.

Par Hamburgas strūklakām lasiet te: http://www.onkulis.com/2007/06/24/udens-gaismas-un-muzikas-sovs-hamburga/

Parks, kurā notiek šis unikalais pasakums katru vakaru saucas Planten und Blomen, un ir apmeram 15 minušu gajiena attālumā no Centrālās stacijas! Tāpēc, ja nu jums sanāk būt Hamburgā – noteikti apskatiet!

Beidzot pa īstam!!!

Beidzot tas laiks ir pienācis! Ir vasaras vidus un patiešām un pilnīgi nopietni ir jāmācās!

Tā, šajā nedēļas nogalē ir jātop referātam – par izcilā krievu matemātiķa Jegorova (ko viņi spītīgi turpina saukt par Egorovu) dzīvi un darbiem!  Esmu savākusi dikti daudz pieejamās informācijas gan par viņu, gan par to laiku vispār. Žēl, ka viņš izrādās runājis pretī Padomju varai, līdz ar to viņu piemin tik maz, cik nu maz tas vispār ir iespējams, ja cilvēks nodibinājis 20.gs vienu no ievērojamākajām krievu matemātikas skolām!

Šķiet ka tik nopietni cenšos pirmo reiz, lai uzrakstītu referātu. Labi vismaz, ka ārā līst lietus un ir apmācies! Ja spīdētu saule, tad sevi vispār nevarētu piespiest kaut ko darīt!  Kaut gan referāta rakstīšanai ir arī sava labā puse, man uz nedēļas nogali (un vēl mazliet) ir ‘datoriņš’ Līdz ar to varu klausīties kaut ko daudz labāku par vācu radio, kā arī izklaidēties rakstot e-pastus un pētot internetu!

Lai jums forša nedēļas nogale!

Banach fixpoint theorem

Šodien bija patiešam interesanta lekcija (lai arī pēdējās naktis nav gulēts pārāk daudz )

Uzzināju, ko dara Banaha fiksēto punktu teorēma. Doma ir pavisam skaidra: Ja uz zemes noliek pasaules karti, tad šajā kartē noteikti būs viens punkts, kas sakritīs ar to vietu, kurā šī karte atrodas!

Būtu patiešam labi, ja visas matematikas teorēmas vartu tik skaisti pastāstīt!

Šodien Brēmenē ir ārkārtīgi karsts (zinu ka naktī bijis +20), tapec mūsu pasniedzējs (tas foršais no Dienvidāfrikas) ierosināja uztaisīt pauzi un aiziet visiem uz blakus ēku pēc saldējuma!

Ja nu kādu interesē Banaha teorēma, tad vairāk informacijas var atrast te: http://en.wikipedia.org/wiki/Fixed-point_theorem

Tēvu diena

Tas taču vienmēr ir licies tā nedaudz negodīgi, ka mums latviešiem ir Māmiņdiena, bet Tētu dienas nav! Bet vācieši, kā jau ļoti pieklājīga un akurāta tauta, ir padomājuši pat par to!

Tāpēc Vācijā 4 dienas pēc Māmiņdienas tiek svinēta Tēvu diena, kas ir arī oficiāla valsts brīvdiena! Tēvu dienai par godu tiek rīkots riteņbraukšanas pasākums. No sākuma sapratu, ka tēvi bruc kopā ar saviem bērniem, tādējādi izbaudot skaistu dienu un laiku kopā, bet….

Izrādījās, ka brauc tikai tēvi – tāds kā tēvu tusiņš, un pasākuma ideja ir kaut kur aizbraukt un iedzert aliņu. Bet no pa radio stāstītā sapratu, ka šādās Tēvu dienās uz ielām esot stipri daudz iereibušu riteņbraucēju (diez kāpēc?!). Tāpēc policija šogad pārbaudījusi alkohola līmeni asinīs riteņbraucējiem un par braukšanu stipra dzēruma pakāpē draudējusi pat autovadītāja apliecības atņemšana.

Stereotips

Esmu nonākusi līdz kārtējam stereotipam, kurš pārmaiņas labad ir izrādījies pilnībā patiess! Ārzemniekiem un tai skaita vācieši ir ārkrārtīgi dīvaina izpratne par labu tusiņu (pasākumu). Pilībā izdevies vakars aprobežojas ar atrašanos, kādā lielam cilvēku skaitam pārāk mazā telpā, milzīgu troksni (tādu kurā nevar dzirdēt mūziku, kas it kā skanot) un alkohola lietošanu. Un pēc šāda vakara, kur esi mēģinājis iekliegt otram ausī savu sakāmo, viņi parasti dodas uz klubu. Bet diemžēl tas ne ar ko īpaši daudz neatšķiras – deju grīd ir tik maza, ka visi cilvēki stāv viens otram tuvu piespiedušies, iedzer un runājas – atkal mēģinot pārkliegt mūziku, kuru pārmaiņas pēc var dzirdēt! Bet nākošā rītā viņi satiekoties priecājas par labi pavadīto vakaru – nakti.

Pēc dažu šādu pasākumu apmeklēšanas bijām pilnībā atmetušas domu par foršu padejošanu un dejošanu vispār. Pieminēšanas vērts ir arī 1. maija sagaidīšanas pasākums pie upes, uz kuru aizejot, patiešām likās, ka esam nonākušas ļaunākajos murgos. Cilvēku ārprātīgi daudz, visi jaunieši piedzērušies un ātrā palīdzība kādu aiznes uz nestuvēm.

Tomēr, kas meklē, tas arī atrod!!! Pavisam nesen bijām uz klubu ‘La Habana’ – un tik forši dejojama mūzika, vieta un patīkama atmosfēra – bija patiešam parsteigums! Tiesa gan klubs atrodas stacijas ēkā, un ir dzirdēts arī tads teikusm, kā ‘I’ve always wondered who are the strange people who go there!?’ Bet tas jau netraucē, vai ne?

Tā, patiesi priecājamies par jauko vietu un taisāmies to apmeklēt vēl un vēl!